Universitas - Page 5 - Korporāciju izdevums Nr.1. Atjaunots 5 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI tādēļ, neskatoties uz stingru statūtu, tradīciju un paražu ievērošanu, biedri ir brīvi savos hobijos, aktivitātēs un attīstībā. Visu studentu korporāciju principi un ideāli ir gandrīz vienādi, galvenie no tiem uzskaitīti tālākajā tekstā. Savienība visa mūža garumā – runa ir ne tikai par formālu mūžīgu biedrību, bet gan par aktīvu dalību un sadarbību starp dažādas paaudzes biedriem, pamatojoties uz brālības ideāliem. Demokrātija ir viens no studentu korporācijas pamatiem, kur visi tās pilntiesīgie dalībnieki ir vienlīdzīgi, lēmumi tiek pieņemti kolektīvi ar balsu vairākumu, kā arī visus amatus ir iespējams izvēlēties. Patriotisms – katrs korporācijas biedrs ir savas dzimtenes, Latvijas, patriots. Ar vārdu “patriotisms” ir saprotama mīlestība pret savu dzimteni, tiekšanās pēc sabiedrības labklājības un darbs tās labā. Tiekšanās pēc zinībām – nozīmē ne tikai formālu piederību pie akadēmiskās biedrības, bet arī dziņu pēc jaunu zināšanu iegūšanas un to izmantošanas visas sabiedrības labā. Vēl viena neatņemama korporāciju tradīcija ir paukošana, tā radusies viduslaikos un saglabājusies līdz pat mūsdienām. Paukošana audzina cīņas sparu, attīsta fiziskās spējas, kā arī iemāca katram korporācijas biedram būt vienmēr gatavam sava goda un cieņas aizsargāšanai. Tolerance arī ir viens no galvenajiem studentu korporāciju principiem, jo savās aprindās tiek pieņemtivisistudenti,neatkarīginotonacionalitātes, sociālā statusa, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās piederības. Latvijas studentu korporācijās pastāvošie ierobežojumi pēc nacionālās piederības kalpo ar vienu mērķi, proti, izglītot šo korporāciju biedrus nacionālā stilā, saglabājot nacionālo kultūru. Tradīciju saglabāšana nodrošina nebeidzamu sadarbību starp paaudzēm, korporācijas gara un principu nodošanu no paaudzes paaudzei, kā arī uztur disciplīnu un kārtību. Vecākuma princips, kas tiek noteikts pēc pavadītā laikā korporācijā, nozīmē cieņu pret vecākiem korporācijas biedriem. Vecā paaudze atbalsta jauno, nodod tai tradīcijas un iegūto pieredzi, palīdz, pretī gūstot cieņu un sapratni. Iekšējās dzīves noslēpums ir tajā, ka ārpus korporācijas nav pieņemts izplatīt informāciju par attiecībām starp tās biedriem un lēmumu pieņemšanas procesu. Korporācijas mērķi, principi un tradīcijas nav noslēpums, kā arī to darbība ir pilnībā atvērta un legāla. Mērenība – korporācijas neatbalsta pārmērības tādēļ, ka katra atkarība dara cilvēku vāju, bet korporācijas biedram ir jāsaglabā sava brīvība un spēks; stingra disciplīna un noteikumi ierobežo alkohola lietošanu korporācijās. Studentu korporācijas, pasludinot savus augstos ideālus un nosakot augstas prasības, spēj parādīt cilvēka patieso identitāti. Studentu korporācija nav ideālo cilvēku biedrība, tā ir biedrība, kurā cilvēki tiecas pēc ideāliem. Cenšoties tos sasniegt, cilvēki mēdz kļūdīties, kā arī saņemt par pieļautajām kļūdām attiecīgos sodus, tos izturēt un tiekties tālāk augšup, lai pilnveidotu sevi – tieši sevis pilnveide raksturo ikvienu korporācijas biedru. 6 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI Konventa dzīvokļu arhitektūra KULTŪRVĒSTURISKS APSKATS Staigājot pa Rīgu, starp ierastajiem un pārdomātajiem fasādes krāsojumiemšurunturpavīdkādakrāsainākanots.Vietāmpie ēku ārdurvīm vai to virslogu vitrāžās uz vairoga formas vapeņa krāsojas raksturīgs trīskrāsu salikums (1. att.). Citviet durvju vai vārtu metāla kalumos stilizētā formā iepīts noslēpumains burtu savijums, lakoniskajā cirķeļa formā sludinot kādas korporācijas vērtības un devīzi. Vēl citur ēku augšstāvus grezno atbilstoši visām heraldikas normām noformēts un ar strausu spalvām un lentēm apvīts vapenis. Visbiežāk šādas zīmes pilsētvidē norāda – šeit atrodas vai atradusies studentu vai studenšu korporācijas galvenā mītnes vieta – konventa dzīvoklis jeb saīsināti K!Dz! Kā jau to liecina nosaukums, korporācijas K!Dz! ir katra konventa mītnes vieta. Tās atrašanās vietas izvēlei, izbūvei un iekārtošanai, visbeidzot arī uzturēšanai un atjaunošanai ir svarīga vieta jebkuras korporācijas dienas kārtībā. Konventa dzīvokļu paletē ir gan speciāli korporāciju vajadzībām būvēti nami, gan pārbūvētas ēkas vai piemēroti un iekārtoti atsevišķi dzīvokļi. To arhitektūras un interjera risinājumos sastopamie stilistiskie strāvojumi ataino vēstures posmu no 19. gadsimta otrās puses līdz 21. gadsimta sākumam un ir vērtējami Latvijas publisko ēku arhitektūras kontekstā. Lielākā daļa K!Dz! bijuši un ir izvietoti pa visu Rīgas centrālo daļu (2. att.). Salīdzinot ar Eiropas valstu korporācijām, Latvijā tām ir salīdzinoši nesena vēsture. To izveidošanās pamatā saistīta ar Rīgas Politehniskās augstskolas dibināšanu 1862. gadā, lai gan atsevišķas korporācijas dibinātas Tērbatā. Vecākais Rīgā uzrādītais K!Dz! ir korporācijai Selonija, kura kā savu mītnes adresi 1881. gadā norādījusi Merķeļa ielu 9. Frat. curs. filistrs Valters Ščerbinskis savā grāmatā (Uzticīgi draugam. – Rīga, 2010) pie Latvijas Universitātes reģistrētajām korporācijām uzrāda ap 140 K! Dz! atrašanās vietas. Apmēram puse no tām kalpojušas kā īslaicīgas, vienu līdz trīs gadu ilgas, pārsvarā īrētas mītnes vietas, un var pieņemt, ka tik īsā laikā tajās nekādas ievērības cienīgas pārbūves nebūs notikušas. Pārējās ēkas vai dzīvokļi bijuši vai nu korporāciju Filistru biedrību īpašumā, vai arī nomāti pietiekami ilgu laiku, lai tur varētu prognozēt noteiktas darbības gan ēkas uzlabošanai, gan telpu iekārtošanai un piemērošanai korporāciju iekšējās dzīves un reprezentācijas vajadzībām. No funkcijas analīzes viedokļa interesantāki ir K!Dz!, kas iekārtoti atsevišķā namā. Par korporācijas ikdienas dzīves un reprezentācijas telpu klāstu informāciju sniedz korp! Fraternitas Lataviensis / bij. korp! Concordia Rigensis nams Aldaru ielā 7 (inž. O. F. Hakels, 1910. – 3. att.). Ēkai ir divas ielas fasādes – Atgriežu ielas pusē iekārtota parādes ieeja un reprezentācijas telpas, savukārt Aldaru ielas puse tiek izmantota dzīvošanai. 1. 2. Autors: fil! Artūrs Lapiņš, korp! Fraternitas Imantica 7 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI Vēsturiski par korporāciju ēku pārbūvēm vienmēr tikusi informētaarīplašākasabiedrība.ReprezentatīvajāRīgasjubilejai veltītajā izdevumā “Riga und seine Bauten” (Riga, 1903) starp citām biedrību ēkām aprakstīti arī divu korporāciju – Rubonia un Baltica – K!Dz! Pateicoties korporācijas Rubonia iniciatīvai, atjaunots 1892. gadā no pilsētas nomā iegūtais Pulvertornis Smilšu ielā 20 (arh. H. Hilbigs, 1892.), kas redzams vai visās šīs Vecrīgas daļas pilsētas ainavu un apkārtējo ielu perspektīvu skatu kartītēs. Ap 1900. gadu pabeigtais un neogotiskajā stilā iekārtotais greznais interjers (stud. arh. H. Melbārts, 1892.) iekļauts 1908. gadā iznākušajā tēlotājmākslas gadagrāmatā (“Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen”). Korporāciju ēku pārbūve sekmējusi arī sava laika būvvēstures izpētes virzību – Pulvertornim kā militārajai būvei veikta arī nopietna vēsturiskā izpēte. Par ēku iekštelpu iekārtojumu ziņas sniedz vēsturiskās 3. fotogrāfijas,tomērtoirrelatīvimaz,tāspārsvarāirmelnbaltasun no tām iespējams izlobīt ziņas galvenokārt par reprezentācijas telpu apdari. Veicot apdares zondāžas, arhitektoniskās izpētes ietvaros iespējama gan sākotnējās krāsojuma sistēmas, gan pārbūvju secības noskaidrošana. Piemēram, ēkā Miesnieku ielā 6 arhitektoniskajā izpētē, kas veikta 2006. gadā (Strupule V. – Rīga, 2006), zem vēlākiem apmetuma slāņiem paslēpušies kādas līdz šim neatšifrētas korporācijas telpas apdares fragmenti (4. att.). Sienas augšdaļā frīzes joslā sengrieķu vīna dieva Dionīsa maskas mijas ar sakrustotiem rapieriem un vapeņiem. Virs tās fragmentāri atsegtais gotiskā šriftā veidotais uzraksts, domājams, citē latīņu teicienu – In vino veritas, in acqua sanitas (Vīnā ir patiesība, ūdenī – veselība). Tautiskās noskaņās ieturēti iekštelpu apdares fragmenti konstatēti arī Tālavijas nama Lāčplēša ielā 28 arhitektoniskajā izpētē. Var pieņemt, ka grezna apdare bijusi arī citu korporāciju ēku interjerā, kuru izpēte būtu tālākas nākotnes uzdevums. Ēkas tēls, kā arī iekštelpas un ārtelpas arhitektoniskais noformējums ir līdzeklis, ar kuru arī korporācijas vēsturiski ir reprezentējušās sabiedrībā. Diemžēl jaunākā laika vienkāršotās apdares un ierindas aprīkojuma tendences ir iespiedušās arī vēsturiski reprezentatīvajās korporāciju telpās. No arhitektonisko risinājumu viedokļa atzīmējama ir korporācijas Lettgallia nama Dzirnavu ielā 36 pārbūve (arh. S. Ņikiforovs, 2007), kur vēsturiskā koka ēka tīri studentiskā garā ir uzcelta 4. stāva līmenī – risinājums, kas ir tikpat neordinārs, cik pārdrošs un nebēdnīgs. Korporāciju konservatīvais un tai pašā laikā inovatīvais gars arī mūsdienās noteikti ir pelnījis izteiksmīgāku skanējumu gan fasāžu, gan iekštelpu arhitektoniskajos risinājumos. 1. attēls. Rīga, Stabu iela 17. Korporācijas Selonija vapenis ārdurvju virsloga vitrāžā. 2. attēls. Korporāciju K!Dz! Rīgas centra plānā. 3. attēls. Korporācijas Fraternitas Lataviensis K!Dz! Rīgā, Aldaru ielā 7; plānojuma aksonometriskā shēma. 4. attēls. Rīga, Miesnieku iela 6. 1. stāva telpas apdares fragmenta teorētiskā rekonstrukcija saskaņā ar 2006. gada izpētes materiāliem. 4. 8 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI Skolotāja misija ir iespējama Autors: fil! Elīna Šmite, s!k! Imeria. Publicitātes foto Taut! Inese Pelnēna, imeriete, ir “Iespējamās misijas” (IM) pirmā iesaukuma dalībniece, bijusi bioloģijas un dabaszinību skolotāja, kā arī klases audzinātāja Mežciema pamatskolā, tagad – programmas Vēstnieku kustības un dalībnieku atlases vadītāja. – Latvijā ir “Iespējamā misija”, bet arī citās valstīs darbojas līdzīgas organizācijas. Inese Pelnēna: – IM ideja ir radusies ASV aptuveni pirms 25 gadiem, kad Vendija Kopa (Wendy Kopp) pedagoģijas maģistra darbā pētīja geto rajonu izglītības kvalitāti, secinot, ka bērni ir ļoti dažādi un mācīšanās apstākļi sarežģīti, tāpēc galvenā atslēga uzlabojumiem ir tieši skolotājs. Tā radās ideja šīm smagajām skolām, kur parasti pedagogi ilgi neiztur, piesaistīt motivētus jauniešus, citu jomu speciālistus. Pieņemot šo izaicinājumu, jaunie pedagogi iegūst vērtīgas prasmes savai turpmākajai izaugsmei. IM ir starptautiskā organizāciju tīkla “Teach for All” partnere, kas apvieno līdzīgas organizācijas 32 valstīs. – Vai neesat saskārušies ar viedokli – kāpēc nepieciešama atsevišķa iniciatīva, ja var ieguldīt pedagogos, kas šo profesiju apgūst augstskolā? – Statistika par jauno pedagogu ieiešanu skolās nav iepriecinoša.PēcLIZDAdatiem,pagājušajāgadāpedagoģijas studijas pabeidza 1587 jaunie pedagogi, no tiem lielākā daļa jeb 621 studēja par valsts finansējumu. No pusotra tūkstoša tikai 231 jaunais skolotājs šogad strādā skolā – no tiem 122 darbu uzsāka studiju laikā, savukārt 109 sāka strādāt pēc kvalifikācijas iegūšanas. Tātad par valsts finansējumu ik gadu skolotāja izglītību iegūst jaunieši, kuri nestrādā savā profesijā, vēl sliktāk – daudzi no viņiem nekad nav domājuši strādāt skolā – šajās studiju programmās vienkārši ir vieglāk iestāties valsts finansētajās budžeta vietās, savukārt ar iegūto izglītību ir plašas darba iespējas. IM katru gadu piesakās arī jaunieši ar pedagoģisko izglītību, un vairāki no viņiem ir arī programmā uzņemti. Viņi novērtē programmas piedāvāto atbalstu un mācības. Redzot, kā mūsu izglītības sistēmā pietrūkst, mēs sagatavojam skolotājus, dažādu jomu pārstāvjus, kuri skolā ienāk ar atšķirīgu pieredzi un ļoti lielu motivāciju. Dalībai piesaistām entuziastus, kas notic mūsu idejai un paši ir pieredzējuši, cik vispārējā izglītībā liela nozīme ir skolotājam. – Kā, izturot atlases kārtas pavasarī, dalībnieks tiek sagatavots, lai septembrī varētu ieiet klasē? – IM trumpis slēpjas apjomīgajās un praksē balstītajās mācībās un kvalitatīvā atbalsta sistēmā. Pirmkārt, ir Vasaras akadēmija, kur sešu nedēļu garumā sniedz ne vien pamatzināšanas par mācību procesa plānošanu, vadīšanu, vērtēšanu u. tml., bet arī labu praktisko pieredzi, jo divas nedēļas notiek reāls darbs ar skolēniem. Tā ir pirmā pieredze darbā ar skolēniem, kad dalībniekiem vēl pirms 1. septembra ir iespēja praksē izmēģināt dažādas teorijas un analizēt, kas izdodas, kam vēl jāpievērš pastiprināta uzmanība. Divu gadu garumā, kamēr ilgst IM dalībnieku darbs skolās, katru otro nedēļu notiek mācības. Jaunajam skolotājam tiek piesaistīts mentors no skolas vides – kāds no pieredzējušiem skolotājiem, kā arī kurators no IM, kurš regulāri seko līdzi dalībnieka izaicinājumiem un izaugsmei, arī divas reizes Izglītības programma “Iespējamā misija” Latvijā tika dibināta pirms sešiem gadiem, lai izceltu izglītības un laba skolotāja vērtību, dodot iespēju gan studentiem, gan profesionālajā jomā sevi jau apliecinājušiem speciālistiem strādāt par pedagogiem skolās vismaz divu gadu garumā. Taču “Iespējamās misijas” mērķis nav tikai entuziasma pilnu jauno skolotāju piesaiste skolai, bet arī ikviena programmas dalībnieka personības attīstība, akcentējot radošumu un vadības spējas. Kopš“Iespējamāsmisijas”dibināšanasirsagatavots91skolotājs,nokuriemvismazsešiirkorporācijubiedri.Sarunāsnoskaidrosim, kas viņus pamudināja atsaukties izaicinājumam un kā viņu dzīvi mainījusi skolā iegūtā pieredze. 9 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI semestrī apmeklē stundas skolā. Ar katru gadu esam arvien labāk sapratuši, tieši kādu atbalstu jaunajiem skolotājiem vajag mācību gada laikā. Piemēram, novembris mēdz būt “nāves bedre”, kad pēc rudens brīvlaika iestājies zināms atslābums, bet ir palicis mēnesis līdz semestra atzīmju izlikšanai. Laiks ārā ir tumšs – tad saprotam, ka noderīgāk par atbalstu stundu plānošanai ir nodarbības pašu dalībnieku personības attīstībai, motivācijas stiprināšanai un vienkārši uzmundrināšanai. – Vai vari salīdzināt, kā mainījušies tie cilvēki, kuri piesakās IM? – Dalībnieku atlasē strādāju tikai otro gadu, taču varu teikt, ka arvien vairāk piesakās cilvēki, kas par to domājuši jau ilgtermiņā. Arī mūsu bijušo dalībnieku skolēni, kuri jau skolas laikā novērtējuši, cik liela ietekme ir skolotājam. Piemēram, kāda fizikas 1. kursa studente pieteicās IM, jo bija to izlēmusi jau vidusskolā. Paplašinās to cilvēku loks, kurus uzrunā mūsu mērķi un idejas, un viņi programmu saredz kā iespēju darīt jēgpilnu darbu, īstenojot savus mērķus izglītībā. – Tu esi pirmā iesaukuma dalībniece, kad vēl nebija īsti zināms, kā IM īstenosies dzīvē. Kas bija Tava motivācija? –Bijutikkobeigusistudijasbioloģijasbakalauraprogrammā. Man bija sajūta, ka nevēlos turpināt to, ko darīju līdz tam – strādāt laboratorijā. Sociālās aktivitātes un darbošanās idejas vārdā man vienmēr bijušas aktuālas, tāpēc, kad nejauši uzzināju par IM, man šī ideja ļoti iepatikās – lieliska iespēja izmantot bakalaura studijās gūtās zināšanas bioloģijā un aizraut skolēnus ar dabaszinātnēm. Kad stājos biologos, mamma jautāja – ko tu, bērniņ, dzīvē darīsi? Uz to es jau toreiz atbildēju, ka vienmēr varēšu strādāt par bioloģijas skolotāju! Tā arī sanāca! Sākumā man nebija milzīgas misijas apziņas kaut ko mainīt izglītības sistēmā, bet bija vairākas idejas, ko gribēju īstenot tieši bioloģijas un dabaszinību mācīšanā. To arī šobrīd meklējam savos dalībniekos – visiem nav jādomā vienādi, bet katram ir kāda doma – ko gribētu darīt un kāpēc tas ir svarīgi. – Ko laiks IM tev ir devis, un ko tas vispār var dot cilvēkam? – Katrs saņem to, kas viņam ir ir vajadzīgs, vai uzduras savām vājajām vietām, ar kurām jāstrādā. Viens no IM uzsaukumiem ir paātrinājums tavai izaugsmei, kurā slēpjas visi iespējamie ieguvumi. Intensīvā darba dēļ arvien ir jādomā par to, kā tu strādā, ko vēlies sasniegt un kā vislabāk to izdarīt, tad arī procesā saproti, kas vēl neizdodas tik labi, kā vēlētos, – ieklausīšanās citos, sadarbība ar skolēniem, kolēģiem, sava laika plānošana, prioritāšu izvirzīšana u. tml. Piemēram, kāds misijas dalībnieks pats apzinājās, ka ir liels pļāpa, viņam patīk sākumā daudz ko sarunāt, un pēc tam jādomā, kā to izstrēbt. Tagad, pirmajam gadam ejot uz beigām, viņš secina, ka ir iestājies zināms briedums. Skola ir vide, kur saņem to, ko pats esi iesējis, tāpēc saspringtajā procesā nākas daudzas lietas pārdomāt un izvērtēt. Cilvēks pats sevī var nofiksēt zināmas traucējošas īpašības, bet IM sniedz arī instrumentus, kā tās mazināt, palīdz strukturēt virzīšanos uz savu mērķi. Man IM palīdzēja pārdzīvot tādu kā jaunības maksimālismu, apzināties savas vērtības, saprast, par ko ir vērts uztraukties un par ko ne. Skatīties uz darāmo kā uz izaicinājumu un mērķi, mācīties piesaistīt citus kopīga darba paveikšanai, vadīt komandu vienota mērķa sasniegšanai. Iegūtās prasmes vēlāk palīdzēja arī seniores un audzinātājas amatā korporācijā, jo tur, protams, arī ir svarīga sadarbība, spēja vadīt un motivēt. Dalība programmā man visvairāk deva tieši cilvēciskajā ziņā – iemācījos klausīties citos, saredzēt kopsakarības, analizēt un izvērtēt. Sapratu, ka nav vērts nevienu nosodīt, jo mums visiem – lieliem un maziem – gribas būt labiem un laimīgiem cilvēkiem, kaut ne vienmēr rīkojamies tā, lai to veicinātu. Jāanalizē cilvēku rīcība, jāmēģina saskatīt būtība, nevis tikai plika rīcība. Tās visas ir it kā pašsaprotamas lietas, bet to nemaz nav tik vienkārši īstenot. Šie divi gadi ir ļoti piesātināti, sniedz plašu pieredzes klāstu. Kaut vai tas, ka esi visu nakti gatavojis stundas, pārguris, atnāc uz skolu, un ir sajūta, ka skolēnus nekas neinteresē, viņi grib tikai papļāpāt. Un rodas aizvainojums, bet caur šo procesu saproti, ka viss ir atkarīgs no tevis paša. Jāizdomā, 10 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI kā novadīt stundu, lai būtu interesanti, lai būtu saturs un rezultāts, iekļautas īstās vērtības un lai netiktu aizmirsts radošums. Misijā kļūsti par vadītāju, jo apzinies, ka esi galvenais atbildīgais par to, vai skolēni iemācīsies. Caur grūtībām un kļūdām ir iespēja nonākt pie mērķa. – Cik daudz dalībnieku pēc divu gadu mācībām paliek skolās, cik aiziet kaut kur citur? – Katru gadu vismaz 50% paliek skolā, kaut vai uz trešo gadu. Taču IM neuzstāj, ka palikšana skolā ilgtermiņā ir vienīgais un labākais, ko mūsu dalībnieki var darīt. Ir vairākas prioritātes, ko absolventi var iesākt pēc IM beigām – pirmais, protams, ir darbs izglītības laukā, paplašinot skolotāja funkcijas – strādāt ar citiem skolotājiem, vadīt tālākizglītības kursus, metodisko apvienību, izstrādāt mācību materiālus. Otra prioritāte ir skolvadība – mums jau ir divi absolventi – skolu direktori. Viens –pašvaldības, otrs vecāku jaundibinātā skolā. Trešā prioritāte ir sociālās iniciatīvas izglītībā un uzņēmējdarbībā. Piemēram, absolvente Anna izveidojusi iniciatīvu “Iesakņotāji”, kas dažādos darbiņos saved kopā bērnus un pensionārus, kuri var viens otru iepazīt un izglītot. Ceturtā prioritārā joma ir iesaistīšanās izglītības politikas veidošanā, arī kā ierēdņiem, ministrijas darbiniekiem. Augstākā pilotāža droši vien būtu izglītības ministrs, un vairākiem dalībniekiem ir arī šāds mērķis! Jāteic, ka lielākais pienesums no dalībnieka pat nav tajos divos gados, kamēr viņš strādā skolā, jo sākumā viņš vispār tikai saprot, kas ir izglītības sistēma, izprotot visas iesaistītās puses – skolēnus, skolotājus, skolu, vecākus. IM absolventi būs tuvāk vai tālāk izglītības sistēmai, taču viņiem būs izpratne par izglītību un arī spēja formulēt, pamatot savu viedokli, kas ir būtiski jebkurā nozarē. Nevar teikt, ka visi, kas beidz IM, var kļūt par, piemēram, bankas vadītāju, kā to dažkārt vēlas mūsu atbalstītāji. ASV, kur šai programmai ir vairāk nekā 20 gadu ilga vēsture, absolventi ir kļuvuši par ietekmīgiem politiķiem, uzņēmējiem, taču tas ir noticis divu desmitgažu laikā! Nevaram gaidīt, lai jaunietis 22 gadu vecumā pēc divu gadu pieredzes uzreiz kļūst par spēcīgu vadītāju, tik ātri tas nenotiek. – Vai var novērtēt, kas ir mainījies izglītības sistēmā, kopš IM sākusi darboties? – Pēdējos gados izglītības sistēmā vispār notiek daudz izmaiņu un tiek ieviesti jauninājumi, daudz vairāk domā par jaunām mācību metodēm, radošumu, tehnoloģijām. Arī valsts mērogā ir pārstrādāti mācību priekšmetu standarti, īpaši dabaszinātnēs. IM pārstāvji piedalījušies ļoti daudzās darba grupās saistībā ar izglītību. Es kā misijas pārstāve strādāju arī Latvijas Universitātē, veidojot jaunu skolotāju programmu, atlasot dalībniekus. Augstskolas pārstāvji atzina, ka nevienā programmā nepilna laika studijās nav bijuši tik motivēti studenti, vairāk nekā 10 studenti beidza mācības ar sarkano diplomu, daudzi saņēma rektora atzinības rakstus. Daļēji tas ir arī tāpēc, ka izmantojām IM atlases modeli. Skolotājs ir izglītības sistēmas atslēga, jo mums katram dzīvē ir bijis vismaz viens skolotājs, ko atceramies ar lielu prieku. Tātad arī viens skolotājs var izdarīt ļoti daudz, ietekmēt savus skolēnus. Dažos gados nespējam mainīt plašo izglītības sistēmu, bet varam dot lielisku skolotāju konkrētam bērnu skaitam. Domāju, ka IM ir ietekmīgs spēlētājs izglītības laukā Latvijā, jo jo bieži tiek lūgts mūsu viedoklis, mūs aicina iesaistīties dažādos izglītības veidošanas procesos. IM darbība balstās uz uzņēmēju atbalstu, valsts finansējumu mēs nesaņemam. Tāpēc tā ir katra dalībnieka atbildība – īstenot programmas ideju par daudzu uzņēmēju ziedotajiem 11 MANA MISIJA TOMĒR IR BŪT MAMMAI Fil! Gundega Grīnberga, imeriete, “Iespējamajā misijā” nonāca, sava dzīves aicinājuma vadīta, mainot mārketinga speciālistes karjeru pret skolotājas profesiju. Gundega ir bijusi ekonomikas un matemātikas skolotāja Rīgas 28. vidusskolā, bet pašlaik strādā žurnālā “Ir” un ir a/s “Cits medijs” izpilddirektore. Gundega Grīnberga: – Par IM uzzināju jau no pirmā tās iesaukuma 2008. gadā, kurā bija iesaistījies mans brālis Viesturs. Es redzēju, cik pozitīvi viņu kā personību ietekmē darbs skolā un cik veiksmīgi iespējams uzlabot bērna attieksmi pret mācību priekšmetu. Savukārt, kad mans vecākais dēls sāka mācīties 1. klasē, sapratu, ka man nepatīk tas, kā notiek mācību process skolā. Nolēmu iesaistīties programmā pati, kas man nozīmēja profesionālās jomas maiņu. Biju strādājusi biznesa struktūrās, vairāk domājot par uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu, tāpēc šķita, ka skolotājas darbs varētu apmierināt manu misijas izjūtu. Divi gadi skolotājas profesijā nebija viegli – daudz ko nācās apgūt no jauna. IM ir ļoti augstas prasības pret PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI līdzekļiem. Mūsu atbildība ir veikt atlasi, lai arī atbalstītāji mums tiešām ticētu. Darbojamies jau sešus gadus, domāju, tas ir labs rādītājs. – Kuru priekšmetu skolotāji ir vispieprasītākie skolās? – Angļu valodas un dabaszinātņu skolotāji, īpaši fizikas, arī matemātikas un latviešu valodas skolotāji – tie ir priekšmeti, ko mācās visas klašu grupas, ar lielu stundu skaitu. Jāatzīst, ka mazajām lauku skolām mēdz būt problēmas ar slodzes nodrošināšanu, jo samazinās skolēnu un līdz ar to klašu skaits. Vidējais skolotāja vecums Latvijā ir ap 50 gadu, bet fizikas skolotājiem – ap 60, tātad skolotāja profesijā strādājošie strauji noveco, un ir jādomā, kas strādās viņu vietā. IMskolotājiparastivadaarīārpusklasespulciņus,piemēram, žurnālistikas studenti palīdz veidot skolas avīzi, ekonomikas programmu absolventi – dibināt mācību uzņēmumus. Kāda puiša vaļasprieks bija virvju kāpšana, ko viņš arī pasniedza, ir bijuši arī filmu klubi, aktiermākslas un dabaszinātņu pulciņi. Skolas parasti ir ļoti atvērtas šādām aktivitātēm. Tā ir skolotāja pievienotā vērtība, viņš skolēniem parāda, ka ir cilvēks ar savām interesēm un vērtībām. pasniegšanas kvalitāti, katrai stundai ir jāgatavojas pēc noteiktas shēmas, kas prasa ilgu laiku. Pirmajā gadā dažkārt darba diena beidzās divos trijos naktī. Enerģiju man deva izdevusies stunda, skolēnu labi uzrakstīti pārbaudes darbi, viņu interese par manu mācību priekšmetu, kad redzēju – viņi prot sastrādāties grupā, izteikt savu viedokli. Arī sīkas epizodes no darba skolā sniedz misijas apziņu, it īpaši tad, kad esi panācis kāda “neuzvedīgā un nesekmīgā” skolēna progresu kaut vai par vienu balli. IM prot radīt savos skolotājos pārliecību, ka katrs skolēns ir varošs. Nonākusi skolā, es arī sapratu, ka esmu dzīvojusi kā oāzē – visiem maniem draugiem ir labi darbi, karjera, bērni ir motivēti un ieinteresēti mācīties, bet klasē vairumam bērnu vecāki bija aizbraukuši strādāt uz ārzemēm vai arī bija bez darba, lietoja alkoholu. Ar laiku, strādājot skolā, sapratu, ka es nevaru globāli mainīt izglītības sistēmu, skolā gadu desmitiem veiktās iestrādes, kas nereti kropļo skolēnu priekšstatu par savu atbildību pret mācību sasniegumiem, bet varu ietekmēt konkrētu bērnu un jauniešu priekšstatus par izglītības lielo lomu viņu turpmākajā dzīvē. Centos ar savu piemēru parādīt, ka daudz ko var sasniegt, sistemātiski strādājot. Vēl tagad saņemu e-pastus no bijušajiem skolēniem, kas mācās augstskolā un lūdz padomu par uzdevumu izpildi. Tā ir laba sajūta, ka viņi joprojām redz manī cilvēku, kas var palīdzēt un dot padomu. Pēc diviem gadiem skolā nolēmu atgriezties savā profesijā. Iemesls – laika trūkums ģimenei un bērniem. Kamēr es plosījos ar globāliem jautājumiem, man viņiem atlika ļoti maz laika. Sākumā man šķita, ka divu gadu prombūtne no manas profesionālās jomas ir zaudējums – nozare mainījusies, ienākušas jaunas tendences un tehnoloģijas. Taču tagad, atskatoties uz laiku skolā, saprotu, ka IM man devusi plašāku redzējumu uz procesiem, notikumiem. Misijā gūtā pieredze ļoti palīdz manā esošajā darbā, kur vadu sešu cilvēku komandu. Jāatzīst, ka man kā mātei gan palīdz, gan traucē IM pieredze. Es zinu, kā es gribu, lai mācās mani bērni. Diemžēl skolās 12 JA IR MĒRĶIS, BŪS ARĪ REZULTĀTS Taut! Dina Sarceviča, selga, bijusi dabaszinību un veselības mācības skolotāja Limbažu 3. vidusskolā un arī šobrīd ir saistīta ar IM, darbojoties kā jauno skolotāju kuratore un IM Direktoru kluba koordinatore. Zinātne un pedagoģija – Dinai tuvas ir abas jomas, jo viņa ir arī klīnisko pētījumu vadītāja Rīgas Austrumu klīnisko pētījumu institūtā. Dina Sarceviča: – IM manā redzeslokā bija nonākusi jau vairākkārt, taču tā nopietni programmai pievērsu uzmanību, kad ievēroju, ka tajā iesaistījies man zināmais Gatis Narvaišs, kuram skolas laikā bija atzīstami sasniegumi olimpiādēs. Arī mani vecāki ir skolotāji, tāpēc vilkme strādāt pedagoģijā man bija. IM trešajā iesaukumā iestājāmies kopā ar kursa biedreni Edīti. Dalība IM bija liels izaicinājums, jo sākumā, kad ir prieks un satraukums par visu jauno, nevar uzreiz novērtēt to, kā mainīsies dzīve. Man sākumā grūtākais bija vides maiņa, jo no Rīgas aktīvās sabiedriskās dzīves un daudzveidīgās komunikācijas nonācu Limbažos, kur bieži vien, vienatnē labojot mājasdarbus, nācās atgādināt sev, kāpēc to daru. Regulāri braukāju arī uz Rīgu, lai mācītos un tiktos ar draugiem. redzamais bieži vien ir tālu no tā. Tiek audzināta zināšanu sabiedrība, uzsvars ir uz iekalšanu, atkārtošanu, nevis uz to, lai bērni zināšanas varētu praktiski lietot, kritiski un radoši domāt, lai skolēni spētu saprast lietu un notikumu kopsakarības. Iespējams, ka jauns cilvēks no misijas iegūs vairāk, jo tā sniedz ļoti lielu personīgo izaugsmi, bet arī jau profesionālos panākumus sasniegušajiem cilvēkiem es ieteiktu piedalīties IM, lai paplašinātu savu redzesloku, un arī bērni no šādiem pieredzējušiem skolotājiem iegūst ļoti daudz. Protams, pirmajā semestrī skolēni pārbauda robežas, cik daudz var atļauties, arī vidusskolas puiši, kuri par mani bija galvastiesu garāki, vērtēja, ko tad tā “jaunā meitene” var. Taču jūtot, cik daudz ieguldu stundu veidošanā, ka mani interesē tas, ko daru, un vēlos viņiem palīdzēt uzlabot rezultātus, arī viņi pamazām sāka to novērtēt. Šajos divos gados ir ļoti daudz jāstrādā pašam ar sevi, piemēram, jāpārvar slinkums vai sevis žēlošana, kad vēl jāsagatavo piecas stundas. Ļoti būtisks jautājums – kā tu māki saplānot darba un privāto dzīvi, jo īpaši pirmajā semestrī, kad ir jāapgūst tik ļoti daudz jauna, ka bez pamatīgas strukturēšanas tas nav iespējams. IM dod iespēju pašam analizēt savu darbu un pieņemt lēmumus, kā uzlabot savu darbību, un vienmēr saņemt palīdzību, ja tā ir vajadzīga. Misija nav tikai darbs ar skolēniem – vairāk tas pat ir darbs pašam ar sevi, savu šaubu, stereotipu pārvarēšana un iemācīšanās izdarīt lietas līdz galam, arī atbildības izjūta. Un tas nemaz nav viegli, jo ir jāmaina savi ierastie uzvedības modeļi, jācīnās ar paša pieredzes negatīvo seku nospiedumiem. Man pašai iesaistīšanās IM ir devusi pārliecību – ja es kaut ko gribu darīt, tad es to spēju paveikt. Esmu iemācījusies atmest šaubas, izvēlēties rīcības modeli, lai sasniegtu iecerēto. Pirms misijas vārds “mērķis” man neko daudz neizteica, bet IM laikā iemācāmies, kā izvirzīt mērķus sev un skolēniem, nedēļai, semestrim, gadam. Tas maina domāšanu, palīdz izvirzīt prioritātes, zinu, kā strādāt ar problēmsituāciju, lai gan tas nenozīmē, ka man ikdienā vienmēr viss izdodas, kā iecerēts. Pēc diviem gadiem atgriezos Rīgā, jo braukāšana mani tomēr ļoti nogurdināja. Radās iespēja strādāt ar klīniskajiem pētījumiem “Gaiļezerā”. Paralēli turpināju arī bioloģijas skolotāja studijas, ko biju uzsākusi IM otrā darba gadā. Tādā veidā man bija iespēja salīdzināt, kas man tomēr patīk vairāk – bioloģija kā zinātne vai skolotājas darbs. Kļuvu arī par jauno IM dalībnieku kuratori – tas nozīmē būt par jaunā skolotāja galveno atbalsta personu gan profesionāli, gan lielā mērā arī personiski. Kurators seko līdzi dalībnieku katru nedēļu izvirzītajiem mērķiem, palīdz problēmsituācijās. Tas arī man ir jauns izaicinājums, jo jāmāk kontaktēties ar katru, jāatrod atslēdziņa, kā saprast, kas dalībniekam ir visvairāk vajadzīgs, jo varbūt problēmas cēlonis slēpjas pavisam citur, nekā viņš domā. Misijā piedalos arī Direktoru kluba veidošanā. Tā ir IM un “Swedbank” kopīga iniciatīva skolu vadītājiem, PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI 13 ENTUZIASMS PALĪDZ IEMĀCĪTIES Com! Oskars Līkops, lettonus, pirmo gadu ir dabaszinību un bioloģijas skolotājs, kā arī klases audzinātājs Mārupes vidusskolā. Viņš mācās pats un prot iemācīt arī skolēnus mācīties. Oskars Līkops: – Studēju bioloģijas bakalaura programmā, tomēr sapratu, ka zinātne mani tik ļoti nevilina. Daudz darīju studentu pašpārvaldē, aktīvi piedalījos sabiedriskajā dzīvē, tāpēc mani uzrunāja IM ideja. Sapratu, ka šī programma daudz dos man kā personībai un, otrkārt, izglītība, manuprāt, ir tā, kas var izglābt valsti un pasauli. Tādējādi var iemācīt skolēnus pašiem mācīties, būt atbildīgiem, mainīt viņu pasaules uzskatu. Viss, ko māca IM, noder arī dzīvē, piemēram, mērķu izvirzīšana un izpratne par cilvēku domāšanu. IM stūrakmens ir arī nemitīga vajadzība izvērtēt savu darbu, līdz ar to regulāri analizēju, kas stundās nav tā, kā vajag, ko varu izdarīt labāk. Man ir pagājis pirmais gads skolā, domāju, ka lielu neizdošanos nav bijis. Es mācos strādājot – klasē, vērtēju, kā saskan dzirdētā teorija ar praksi. Piemēram, kā motivēt skolēnus – ja pasaku, ka tiksiet brīvi agrāk, kad izpildīsiet uzdevumu, tas noteikti viņu čaklumu palielina. Protams, ir stundas, kas vēl nerit pilnīgi gludi, bet vairums skolēnu lai pilnveidotu viņu kompetences, mācoties no dažādu uzņēmēju pieredzes. Pašlaik esmu arī s!k! Selga audzinātāja, un šajā darbā palīdz arī IM laikā iegūtā pieredze. Mēģinu palīdzēt meitenēm izprast pamatvērtības, to, ka vienmēr katrs pats ir atbildīgs par to, ko dara un cik labā kvalitātē to paveic. ir sapratuši, kas no viņiem tiek gaidīts, kādas ir manas prasības. Esmu gados jauns, tomēr pamatskolā nav grūti iegūt autoritāti, skolēnu acīs esmu pietiekami “vecs”. Savukārt vidusskolas klasēs skolēni brīžiem nejūt atšķirību, jo mūsu gadu starpība nav liela. Es ieturu distanci, lai gan man ir viegli ar viņiem kopā smieties, tomēr, manuprāt, tas dažreiz kavē apgūt mācību vielu, jo viņi nespēj nošķirt, kad ir joki, bet kad jāmācās. Tāpēc man ir diezgan stingras prasības. Skolēni bija aizpildījuši anketas par skolotājiem, un vairāki bija atzīmējuši, ka mana pozitīvā īpašība ir tā, ka es nekad nebļauju. Tas nav vajadzīgs! Man gan ir svilpīte – kas patiesībā ir mēģene, kurā iepūšot, rodas spalga skaņa, jo nav jēgas runāt, ja ir liels troksnis. Noteikti nevaru piekrist apgalvojumam, ka mūsdienu bērni ir nekaunīgāki vai nedisciplinētāki salīdzinājumā ar mums. Katrā klasē ir tādi, kas traucē stundu, un ir uzcītīgāki, bet 95% skolēnu ir pilnīgi normāli. Jā, mūsdienu bērni ir “digitālāki”, viņi dzīvo telefonā. Bet tas nav slikti! Es bieži lieku meklēt informāciju internetā vai arī uzdodu izveidot video par noteiktu tēmu ar savu telefonu. Galvenais ir tehnoloģijas izmantot lietderīgi un radoši! Visas manas stundas ir veidotas kā prezentācijas, kuras skolēni var izmantot arī mājās. Bieži rādu video fragmentus, kas viņiem ļoti patīk un palīdz mācīties. Es stundām gatavojos iepriekš, tāpēc klasē man ir jādara maz, visu paveic paši skolēni – mācoties caur uzdevumu izpildi. Esmu arī 5. klases audzinātājs. Cenšos ikdienā iemācīt sadarbības un atbildības pamatprincipus, to, kāpēc tie ir svarīgi. Piemēram, bija jāsagatavo priekšnesums par Mārtiņdienu, un mani audzēkņi iepriekšējā dienā stāsta, ka neko nezinot, ka nekas neesot izdarīts un es viņiem neko neesot teicis. Tad mēs pārrunājām – ja viņi par to zina, kurš par to ir atbildīgs? Un vai skolotājam ir jāauklējas ar skolēniem vai tomēr viņi paši var atcerēties savus pienākumus? Protams, tas, ka gribu, lai viņi daudz ko dara paši, noved pie tā, ka kādreiz kaut kas arī nav izdarīts. Tomēr, manuprāt, iemācīt atbildību par sevi dažreiz ir pat svarīgāk nekā izpildīt uzdevumu skaisti, bet ar skolotāja pieskatīšanu. Arī ekskursijas skolēni organizē gandrīz patstāvīgi, kas viņiem daudz ko iemāca, kaut vai saņemties, lai piezvanītu autobusa šoferim. Es vēl neesmu izlēmis, ko darīšu, kad šie divi gadi beigsies. Šķiet, ka tikai stundu vadīšana man nav saistoša, jo vēlētos iesaistīties arī administratīvajās lietās. Domāju, ka direktora vietnieka amats man varētu būt piemērots. PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI 14 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI PERSONĪBAS MŪSU VIDŪ Spīdolu Trauslais Zieds, Ko Spēcina Latviskās Tradīcijas KOPĀ AR LATVIEŠU TRADĪCIJĀM NO PAAUDZES UZ PAAUDZI Tautiska un patriotiska – tāda ir visa Līgas ģimene. Viena no Līgas interesēm ir latvisks dzīvesveids un latviešu tradīciju godināšana. Jau no bērnības Līgas ģimenē lielākoties visi gadskārtuieražusvētkisvinēti,ievērojotsenlatviešutradīcijas. Tas ir labs pamats, uz kuriem jaunā ģimene – Līga un Viesturs Kļaviņi – tradīcijas ieaudzina arī saviem bērniem – meitai Katei un dēlam Tomam. Kļaviņu mājās bieži skan latviešu tautas mūzika, pie sienas lepni stāv kalendārs ar latviešu spēka zīmēm. Seno latviešu tradīciju godināšanu Līga apliecināja, arī rīkojot meitas Kates un dēla Toma krustabas pēc senajām tradīcijām. Viens no Līgas mīļākajiem instrumentiem ir tik latviskā kokle, kuras skaņa spēj apburt un aizvest senatnē ikvienu klausītāju. LAIMĪGA SAVĀ VIETĀ, SAVĀ KOMANDĀ Neraugoties uz spēcīgo, patstāvīgo personību, Līga ir komandas spēlētāja. To viņa pierāda arī savā pamatdarbā, strādājot "Nordea" bankā. Bankas kolēģu acīs visaugstāk tiek vērtēta viņas pozitīvā attieksme pret dzīvi un enerģija, ar kādu Līga veic sev uzticētos darba pienākumus – viņa spēj pat lietainā dienā radīt sauli un iedvesmot! "Līga nebaidās no grūtiem izaicinājumiem, viņa latiņu liek augstu,'' tā viņu raksturo abas audžumeitas, taut! Līna Butāne Iespējams, vārds Līga kādam saistās ar Līgo svētkiem, kādam citam ar latviskumu, bet mums, spīdolām, šis vārds saistās ar tautieti Līgu Katrīnu Kļaviņu. Korporācijas aktīvajā dzīvē ar savu darboties gribu un latvisko dzīvesziņu viņa ir atklājusi, cik dziļa ir cilvēka dvēseles pasaule. Vērojot Līgas darbīgumu un sirsnīgo vienkāršību, gribas plūkt ziedus no viņas krāšņās ziedu pļavas un vīt margrietu, madaru, rudzpuķu ziedu vainagu arī sev! Fil! Līga Katrīna Kļaviņa un Renārs Omutovs no Nordea bankas stāsta par taupīšanas paradumiem.
Universitas - Page 5
Universitas - Page 6
viapresse
