Universitas - Page 2 - Korporāciju izdevums Nr.1. Atjaunots 2 Preču zīme “Universitas” Latvijas Republikas Patentu valdē tiek pieteikta 2005. gada 5. aprīlī. Preču zīmes reģistrācija tiek apstiprināta 2007. gada 20. februārī, un tās pirmais īpašnieks ir L!K!A! 2008. gadā Prezidiju Konventā tiek aktualizēta žurnāla “Universitas” izdošanas pilnīga pārcelšana uz Latviju. 2008. gada 14. oktobrī P!K! pieņem lēmumu par šim mērķim paredzētas darba grupas izveidi. Darba grupā ir biedri no P!K! un biedres no S!P!K! Šī darba grupa iegūst nosaukumu Universitas komisija. 2009. gada 6. aprīlī L!K!A! informē P!K!, ka tā atbalsta žurnāla "Universitas" nodošanu uz Latviju, ja atbildību par to nākotnē uzņemas P!K! un S!P!K! apstiprinātā darba grupa jeb Universitas komisija. 2009. gada 24. augustā tiek dibināta biedrība "Universitas komisija", un Uzņēmumu Reģistrā tā tiek reģistrēta 2009. gada 6. novembrī. Kaut arī tās dibinātāji ir trīs burši, šīs komisijas izveide notiek bez P!K! ziņas. Tomēr biedrības statūtos ierakstīts, ka biedrības pašlikvidācijas gadījumā tās līdzekļi un saimnieciskās lietas nododamas P!K! vai L!K!A! Šī un vairāku citu apstākļu dēļ L!K!A! tiek pārliecināta pārreģistrēt preču zīmi biedrībai “Universitas komisija”, jo tiek maldināta, ka šī biedrība ir P!K! apstiprināta. Kad preču zīme iegūta, 2012. gada 10. janvārī tiek mainīti biedrības statūti, šoreiz paredzot biedrības likvidācijas gadījumā visus līdzekļus, kā arī saimnieciskās lietas nodot privātam uzņēmumam SIA "Izdevniecība Universitas". Zīmīgi, ka tiek īpaši atzīmēts, ka šis punkts attiecas arī uz biedrībai piederošām preču zīmēm. Tāpat pakāpeniski notiek izmaiņas biedrības valdē, un no biedrības tiek izslēgti vai izstājas divi burši, biedrībā paliekot tikai divām personām. Vēlāk preču zīme “Universitas” tiek pārreģistrēta no biedrības uz tās valdes locekli, kas ir arī tagadējais šīs preču zīmes īpašnieks. Cerams, ne uz ilgu laiku! com! Andris Igaunis, Fraternitas Lettica, 2011-I SATURS PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI Buršs... Fil! Dmitrijs Trofimovs, Fr! Arctica 4 KULTŪRVĒSTURISKS APSKATS Konventa dzīvokļu arhitektūra. 6 Fil! Artūrs Lapiņš, Fr.Imantica Iespējamā misija. Fil! Elīna Šmite, s!k! Imeria 8 CILVĒKI MŪSU VIDŪ Stāsts par Līgu Katrīnu Kļaviņu. 14 Meit! Daina Leščinska, s!k! Spīdola AKADĒMISKĀ GADA LABĀKIE KRĀSU REFERĀTI Skrīveru dendroloģiskais parks. 16 Meit! Anda Meikališa, s!k! Dzintra Leonīds Breikšs – liriskais mantojums. 22 Z! Kaspars Reinis, korp! Frat! Lataviensis APSKATS S!k! Dzintra svin dibināšanas 90 gadskārtu. 30 Fil! Ilze Borodkina, dzintra et indlaensis Baltijas tautu komeršs atkal Rīgā. 34 P!K! t/l I šarž! fil! Elviss Strazdiņš, korp! Latvia AKADĒMISKIE SASNIEGUMI Ziņas par promocijas darbus aizstāvējušajiem buršiem. 36 Korporāciju sagatavotā informācija. KULTŪRA P!K!V!K! ar S!P!K! kori džezā kopā savedis 40 buršus - mūziķus. Taut! Agnese Treinovska, s!k! Daugaviete Māksla – dzīves un mīlestības sastāvdaļa 41 Taut! Daina Leščinska, spīdola Korporāciju Mākslas dienas 2014 "Atveries 42 pasaulei". Dzeja 49 Kalvis Lausks P!K! un S!P!K! deju kopai “Marmale” 5 gadi. 50 Taut! Madara Gasparoviča, s!k! Daugaviete, un taut! Elīna Kuriloviča, s!k! Zinta EKONOMIKA UN TAUTSAIMNIECĪBA Akadēmisks viedoklis par Latvijas ekanomisko izaugsmi. 54 Fil! Ivars Brīvers, korp! Frat!Van! (Dr.oec., profesors, Banku augstskola) Mēs varam. Sava uzņēmuma saimnieces. 57 Fil! Sabīne Ezeriņa, s!k!Dzintra IN MEMORIAM Ziņas par mūžībā aizgājušiem buršiem. 60 Korporāciju sagatavotā informācija. CHRONIKA Valpurģis Tērbatā 68 Fil! Ilze Borodkina, dzintra et indlaensis Fraternitas Livonica futbola ceļojošais kauss 72 Com! Valdis Skurstenis, Fr! Livonica, t/l mag! lit! Korporācijas sporto 74 Fil! Jānis Butins, latvus Laivu brauciens 76 Fil! Andris Grīnbergs, tervetus Sniķera piemiņas medaļa "Sapņu komandai" 77 Fil! Ilvars Ceriņš, korp! Fraternitas Metropolitana, Fil! B! valdes priekšsēdētājs HUMORS UN SATĪRA Rīta stundai zelts mutē 78 Taut! Laine Zemlicka, s!k! Varavīksne DRAUDZĪGAIS SARŽS Didzis Paeglis 78 Fēnikss.... Pavasaris ir atdzimšanas laiks – viss mostas un plaukst. Ik rīts sagaida ar jaunu pārsteigumu – bērzs izdzinis maigās lapiņas, ceriņkrūms uzspridzinājis ziedu ķekarus, gaiss no smaržām tik biezs, ka var griezt ar nazi. Saules, lietus un sala cīņas sagādā pārsteigumu pēc pārsteiguma. Šopavasar arī Universitas! piedzīvo atmošanos, atdzimšanu! Pārdzīvojis gan sauli, gan salu, gan lietu, mūsu – korporāciju žurnāls ir atgriezies pie lasītājiem. Ar filistru cienīgu stāju, ar krāsnešu atbildību un fukšiem raksturīgo nebēdnību. Tāds, kādi esam mēs paši. Un mēs esam atklājumu pilni! Tas tad arī kļuvis par pirmā atjaunotā Universitas! žurnāla mugurkaulu. Ļaut ieraudzīt interesantas personības, dalīties ar viedokļiem, kas rosinātu tālākas diskusijas, visiem kopā lepoties ar korporantu akadēmiskajiem sasniegumiem, uzdrīkstēšanos un arī drosmi. Atcerēties mūžībā aizgājušos. Atskatīties uz korporāciju ikdienu, kas kļuvusi tik piesātināta, ka grūti atrast kādu nedēļu visa akadēmiskā gada laikā, kurā nebūtu kāds eksterns sarīkojums, reizēm pat vairāki. Un ar to jau mums, protams, ir par maz – arī vasaras mēnešos mēs atrodam iemeslus sanākt kopā. Lai gan atjaunotā numura notikumu epicentrā Latvija, taču tā ir tikai šoreiz. Universitas! uzdevums, manuprāt, ir ne vien ļaut mums pašiem iepazīt ļaudis sev apkārt, bet arī citiem ļaut ieraudzīt korporantus no rakursa bez stereotipiem, ļaut ieraudzīt to pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā, kuru korporācijas un to biedri dod Latvijā, Eiropā, Amerikā, Austrālijā, Āzijā un Āfrikā. Kur mēs esam, tur malā palikt nevaram! Lai cik mēs dažādi arī būtu, mūs vieno kas īpaši svarīgs – buršu un mūžīgais studenta gars. Vivat, crescat, floreat Universitas in aeternum! P.S. Paldies ikviena raksta autoram un konventiem par atsaucību žurnāla tapšanā! Žurnāla redaktore fil! Kaiva Krastiņa, s!k! Daugaviete 4 Buršs... PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI “Studentu korporācija, saīsin. Korp! (vācu Corps) – slēgta, akadēmiska mūža organizācija, kas apvieno augstskolu studentus un absolventus pēc šādiem principiem: brīvība, vienlīdzība, brālība, cieņas aizsargāšana, tolerance, patriotisms, tiekšanās pēc zinībām un vecāko biedru cienīšana; tradīcija, kuras sākotnējā vēsture meklējama Eiropas universitātēs, taču galīgi izveidojusies Vācijā un pakāpeniski izplatījusies citās pasaules valstīs.” Šai definīcijai ir nepieciešami daži skaidrojumi, proti: “slēgta” – nozīmē to, ka iestāties studentu korporācijā ir iespējams tikai ar tās biedru piekrišanu; “mūža organizācija” – students, iestājoties korporācijā, kļūst par tās biedru uz visu dzīvi; “akadēmiska” – apvieno biedrus no akadēmiskām aprindām, kā arī izvirza mērķus un uzdevumus to priekšā. Taču arī šī definīcija nespēj pilnībā aprakstīt studentu korporācijas būtību un tās atšķirības no parastas sabiedriskas organizācijas. Studentu korporāciju pasaule vienlaikus ir gan slēgta, gan atvērta. Šo pasauli nav iespējams atklāt uzreiz, skatoties uz to no malas, to ir grūti saprast, jo lielākā daļa dzīves notiek tās iekšienē. Sabiedrība redz tikai nelielu daļu no visas korporācijas dzīves, bet tas nenotiek tikai korporāciju vēlmesdēļbūtnoslēpumainām, bet gan tāpēc, ka korporācijas ikdiena ir ļoti daudzveidīga un daudzpusīga. Ir diezgan viegli paskaidrot dažādu biedrību un organizāciju eksistenci, piemēram, makšķernieku biedrības, zinātniskā kluba vai arhitektu savienības jēgu un esamību. To darbības joma ir skaidra un saprotama, un, pat ja tā neizraisa sabiedrības interesi, cilvēki visbiežāk spēj saprast, kāpēc šādas organizācijas eksistē un ar ko tās nodarbojas. Taču diezgan sarežģīti ir saprast, kas apvieno cilvēkus studentu korporācijās. Ja vien varētu izmantot tikai vienu vārdu, kas spētu aprakstīt korporāciju būtību, tad, iespējams, labākais vārds būtu “uzticība”. Šis vārds raksturo pašu galveno studentu korporācijā. Jā, studentu korporācija ietver sevī gan cieņu, gan draudzību, gan brālību, gan patriotismu, kā arī vēl daudz ko citu. Bet uzticība un uzticēšanās ir pamats cieņai, brālībai, draudzībai un pat patriotismam tādēļ, ka viss balstās uz cieņu. Galvenais korporācijā ir apvienot cilvēkus, kuri var ne tikai paļauties viens uz otru, bet arī tos, kurus saista vienādi principi, kurus vieno kopīgas izjūtas un mērķtiecība. Kopības izjūta ir tieši tas, kas apvieno un satur visdažādākos cilvēkus vienā organizācijā. Šai kopienai mēdz būt dažāda veida formāli un neformāli iemesli, lai satiktos, kuri ļauj saglabāt jaunību sirdī un sniedz iespēju turpināt jaunībā iegūto draudzību līdz pat dzīves beigām. Protams, studentu korporācijas izvirza sev arī citus mērķus, taču mērķis apvienot uzticamus cilvēkus ir pats galvenais. Dzīve maina ikvienu no mums, tas var notikt dažādu apstākļu, cilvēku, kā arī dažādu rīcību dēļ. Katru reizi, kad mums ir jāizdara izvēle, mēs maināmies, taču ne vienmēr uz labo pusi. Studentu korporācijas, izvirzot un arī noturot augstas prasības pret saviem biedriem, veidojot veiksmīgu savstarpējo sadarbību un mudinot izrādīt iniciatīvu, stingri nosoda par morālo un ētikas normu pārkāpumiem, kuras ir pieņemtas mūsu sabiedrībā, maina jauniešus uz labo pusi nevis ar lozungu vai saukļu palīdzību, bet gan ar savu biedru labajiem piemēriem. Studentu korporācijas bija un ir dzīves skola, kurā tiek mācīts sadarboties un upurēt sevi, veidot kārtību no haosa un ieviest dažādas inovācijas. Tādēļ korporācijas pasludinātie uzdevumi un mērķi tiek realizēti ar visu iesaistīto biedru aktīvu darbu dažādos sabiedrības līmeņos: sākot no NVO un uzņēmējdarbības un beidzot ar darbu pašvaldībās, valsts institūcijās, kā arī Saeimā. Ja mēs runājam par dalību studentu korporācijās no formālā aspekta, tad tajās var tikt pieņemti jaunieši, kuri ir augstskolu studenti. Interesanti ir tas, ka korporācijas no to dibināšanas brīža pasludināja tolerances principus pret politiskiem un reliģiskiem uzskatiem, tas nozīmē, ka korporācijas biedrs ir tiesīgs būt piederīgs pie jebkuras ticības vai gluži pretēji – var nepiederēt vispār, viņam var būt atšķirīgi politiskie uzskati, taču tos nedrīkst uzspiest citiem. Runājot par politiku, jāatzīst, ka nacisms un komunisms, kā arī citi ekstrēmistu uzskati korporācijās netiek atbalstīti. Korporācijas dzīves tradīcijas ir gandrīz tūkstoš gadus senas, taču konservatīvisms nenozīmē atteikšanos no visa jaunā, Kas ir studentu korporācija? Tas ir jautājums, kas var rasties jebkuram cilvēkam, kuram nav bijusi iespēja iepazīties ar šo seno tradīciju personīgi vai no savu radu un draugu nostāstiem. Informācija, kas atrodama presē vai internetā, ir neprecīza, un tajā mēdz būt daudz nepatiesu apgalvojumu. Piedāvāšu lasītājiem savu skaidrojumu, kas precīzāk spēj izklāstīt šīs tradīcijas būtību. Autors: fil! Dmitrijs Trofimovs, korp! Fraternitas Arctica uzticība un uzticēšanās ir pamats cieņai, brālībai, draudzībai un pat patriotismam 5 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI tādēļ, neskatoties uz stingru statūtu, tradīciju un paražu ievērošanu, biedri ir brīvi savos hobijos, aktivitātēs un attīstībā. Visu studentu korporāciju principi un ideāli ir gandrīz vienādi, galvenie no tiem uzskaitīti tālākajā tekstā. Savienība visa mūža garumā – runa ir ne tikai par formālu mūžīgu biedrību, bet gan par aktīvu dalību un sadarbību starp dažādas paaudzes biedriem, pamatojoties uz brālības ideāliem. Demokrātija ir viens no studentu korporācijas pamatiem, kur visi tās pilntiesīgie dalībnieki ir vienlīdzīgi, lēmumi tiek pieņemti kolektīvi ar balsu vairākumu, kā arī visus amatus ir iespējams izvēlēties. Patriotisms – katrs korporācijas biedrs ir savas dzimtenes, Latvijas, patriots. Ar vārdu “patriotisms” ir saprotama mīlestība pret savu dzimteni, tiekšanās pēc sabiedrības labklājības un darbs tās labā. Tiekšanās pēc zinībām – nozīmē ne tikai formālu piederību pie akadēmiskās biedrības, bet arī dziņu pēc jaunu zināšanu iegūšanas un to izmantošanas visas sabiedrības labā. Vēl viena neatņemama korporāciju tradīcija ir paukošana, tā radusies viduslaikos un saglabājusies līdz pat mūsdienām. Paukošana audzina cīņas sparu, attīsta fiziskās spējas, kā arī iemāca katram korporācijas biedram būt vienmēr gatavam sava goda un cieņas aizsargāšanai. Tolerance arī ir viens no galvenajiem studentu korporāciju principiem, jo savās aprindās tiek pieņemtivisistudenti,neatkarīginotonacionalitātes, sociālā statusa, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās piederības. Latvijas studentu korporācijās pastāvošie ierobežojumi pēc nacionālās piederības kalpo ar vienu mērķi, proti, izglītot šo korporāciju biedrus nacionālā stilā, saglabājot nacionālo kultūru. Tradīciju saglabāšana nodrošina nebeidzamu sadarbību starp paaudzēm, korporācijas gara un principu nodošanu no paaudzes paaudzei, kā arī uztur disciplīnu un kārtību. Vecākuma princips, kas tiek noteikts pēc pavadītā laikā korporācijā, nozīmē cieņu pret vecākiem korporācijas biedriem. Vecā paaudze atbalsta jauno, nodod tai tradīcijas un iegūto pieredzi, palīdz, pretī gūstot cieņu un sapratni. Iekšējās dzīves noslēpums ir tajā, ka ārpus korporācijas nav pieņemts izplatīt informāciju par attiecībām starp tās biedriem un lēmumu pieņemšanas procesu. Korporācijas mērķi, principi un tradīcijas nav noslēpums, kā arī to darbība ir pilnībā atvērta un legāla. Mērenība – korporācijas neatbalsta pārmērības tādēļ, ka katra atkarība dara cilvēku vāju, bet korporācijas biedram ir jāsaglabā sava brīvība un spēks; stingra disciplīna un noteikumi ierobežo alkohola lietošanu korporācijās. Studentu korporācijas, pasludinot savus augstos ideālus un nosakot augstas prasības, spēj parādīt cilvēka patieso identitāti. Studentu korporācija nav ideālo cilvēku biedrība, tā ir biedrība, kurā cilvēki tiecas pēc ideāliem. Cenšoties tos sasniegt, cilvēki mēdz kļūdīties, kā arī saņemt par pieļautajām kļūdām attiecīgos sodus, tos izturēt un tiekties tālāk augšup, lai pilnveidotu sevi – tieši sevis pilnveide raksturo ikvienu korporācijas biedru. 6 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI Konventa dzīvokļu arhitektūra KULTŪRVĒSTURISKS APSKATS Staigājot pa Rīgu, starp ierastajiem un pārdomātajiem fasādes krāsojumiemšurunturpavīdkādakrāsainākanots.Vietāmpie ēku ārdurvīm vai to virslogu vitrāžās uz vairoga formas vapeņa krāsojas raksturīgs trīskrāsu salikums (1. att.). Citviet durvju vai vārtu metāla kalumos stilizētā formā iepīts noslēpumains burtu savijums, lakoniskajā cirķeļa formā sludinot kādas korporācijas vērtības un devīzi. Vēl citur ēku augšstāvus grezno atbilstoši visām heraldikas normām noformēts un ar strausu spalvām un lentēm apvīts vapenis. Visbiežāk šādas zīmes pilsētvidē norāda – šeit atrodas vai atradusies studentu vai studenšu korporācijas galvenā mītnes vieta – konventa dzīvoklis jeb saīsināti K!Dz! Kā jau to liecina nosaukums, korporācijas K!Dz! ir katra konventa mītnes vieta. Tās atrašanās vietas izvēlei, izbūvei un iekārtošanai, visbeidzot arī uzturēšanai un atjaunošanai ir svarīga vieta jebkuras korporācijas dienas kārtībā. Konventa dzīvokļu paletē ir gan speciāli korporāciju vajadzībām būvēti nami, gan pārbūvētas ēkas vai piemēroti un iekārtoti atsevišķi dzīvokļi. To arhitektūras un interjera risinājumos sastopamie stilistiskie strāvojumi ataino vēstures posmu no 19. gadsimta otrās puses līdz 21. gadsimta sākumam un ir vērtējami Latvijas publisko ēku arhitektūras kontekstā. Lielākā daļa K!Dz! bijuši un ir izvietoti pa visu Rīgas centrālo daļu (2. att.). Salīdzinot ar Eiropas valstu korporācijām, Latvijā tām ir salīdzinoši nesena vēsture. To izveidošanās pamatā saistīta ar Rīgas Politehniskās augstskolas dibināšanu 1862. gadā, lai gan atsevišķas korporācijas dibinātas Tērbatā. Vecākais Rīgā uzrādītais K!Dz! ir korporācijai Selonija, kura kā savu mītnes adresi 1881. gadā norādījusi Merķeļa ielu 9. Frat. curs. filistrs Valters Ščerbinskis savā grāmatā (Uzticīgi draugam. – Rīga, 2010) pie Latvijas Universitātes reģistrētajām korporācijām uzrāda ap 140 K! Dz! atrašanās vietas. Apmēram puse no tām kalpojušas kā īslaicīgas, vienu līdz trīs gadu ilgas, pārsvarā īrētas mītnes vietas, un var pieņemt, ka tik īsā laikā tajās nekādas ievērības cienīgas pārbūves nebūs notikušas. Pārējās ēkas vai dzīvokļi bijuši vai nu korporāciju Filistru biedrību īpašumā, vai arī nomāti pietiekami ilgu laiku, lai tur varētu prognozēt noteiktas darbības gan ēkas uzlabošanai, gan telpu iekārtošanai un piemērošanai korporāciju iekšējās dzīves un reprezentācijas vajadzībām. No funkcijas analīzes viedokļa interesantāki ir K!Dz!, kas iekārtoti atsevišķā namā. Par korporācijas ikdienas dzīves un reprezentācijas telpu klāstu informāciju sniedz korp! Fraternitas Lataviensis / bij. korp! Concordia Rigensis nams Aldaru ielā 7 (inž. O. F. Hakels, 1910. – 3. att.). Ēkai ir divas ielas fasādes – Atgriežu ielas pusē iekārtota parādes ieeja un reprezentācijas telpas, savukārt Aldaru ielas puse tiek izmantota dzīvošanai. 1. 2. Autors: fil! Artūrs Lapiņš, korp! Fraternitas Imantica 7 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI Vēsturiski par korporāciju ēku pārbūvēm vienmēr tikusi informētaarīplašākasabiedrība.ReprezentatīvajāRīgasjubilejai veltītajā izdevumā “Riga und seine Bauten” (Riga, 1903) starp citām biedrību ēkām aprakstīti arī divu korporāciju – Rubonia un Baltica – K!Dz! Pateicoties korporācijas Rubonia iniciatīvai, atjaunots 1892. gadā no pilsētas nomā iegūtais Pulvertornis Smilšu ielā 20 (arh. H. Hilbigs, 1892.), kas redzams vai visās šīs Vecrīgas daļas pilsētas ainavu un apkārtējo ielu perspektīvu skatu kartītēs. Ap 1900. gadu pabeigtais un neogotiskajā stilā iekārtotais greznais interjers (stud. arh. H. Melbārts, 1892.) iekļauts 1908. gadā iznākušajā tēlotājmākslas gadagrāmatā (“Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen”). Korporāciju ēku pārbūve sekmējusi arī sava laika būvvēstures izpētes virzību – Pulvertornim kā militārajai būvei veikta arī nopietna vēsturiskā izpēte. Par ēku iekštelpu iekārtojumu ziņas sniedz vēsturiskās 3. fotogrāfijas,tomērtoirrelatīvimaz,tāspārsvarāirmelnbaltasun no tām iespējams izlobīt ziņas galvenokārt par reprezentācijas telpu apdari. Veicot apdares zondāžas, arhitektoniskās izpētes ietvaros iespējama gan sākotnējās krāsojuma sistēmas, gan pārbūvju secības noskaidrošana. Piemēram, ēkā Miesnieku ielā 6 arhitektoniskajā izpētē, kas veikta 2006. gadā (Strupule V. – Rīga, 2006), zem vēlākiem apmetuma slāņiem paslēpušies kādas līdz šim neatšifrētas korporācijas telpas apdares fragmenti (4. att.). Sienas augšdaļā frīzes joslā sengrieķu vīna dieva Dionīsa maskas mijas ar sakrustotiem rapieriem un vapeņiem. Virs tās fragmentāri atsegtais gotiskā šriftā veidotais uzraksts, domājams, citē latīņu teicienu – In vino veritas, in acqua sanitas (Vīnā ir patiesība, ūdenī – veselība). Tautiskās noskaņās ieturēti iekštelpu apdares fragmenti konstatēti arī Tālavijas nama Lāčplēša ielā 28 arhitektoniskajā izpētē. Var pieņemt, ka grezna apdare bijusi arī citu korporāciju ēku interjerā, kuru izpēte būtu tālākas nākotnes uzdevums. Ēkas tēls, kā arī iekštelpas un ārtelpas arhitektoniskais noformējums ir līdzeklis, ar kuru arī korporācijas vēsturiski ir reprezentējušās sabiedrībā. Diemžēl jaunākā laika vienkāršotās apdares un ierindas aprīkojuma tendences ir iespiedušās arī vēsturiski reprezentatīvajās korporāciju telpās. No arhitektonisko risinājumu viedokļa atzīmējama ir korporācijas Lettgallia nama Dzirnavu ielā 36 pārbūve (arh. S. Ņikiforovs, 2007), kur vēsturiskā koka ēka tīri studentiskā garā ir uzcelta 4. stāva līmenī – risinājums, kas ir tikpat neordinārs, cik pārdrošs un nebēdnīgs. Korporāciju konservatīvais un tai pašā laikā inovatīvais gars arī mūsdienās noteikti ir pelnījis izteiksmīgāku skanējumu gan fasāžu, gan iekštelpu arhitektoniskajos risinājumos. 1. attēls. Rīga, Stabu iela 17. Korporācijas Selonija vapenis ārdurvju virsloga vitrāžā. 2. attēls. Korporāciju K!Dz! Rīgas centra plānā. 3. attēls. Korporācijas Fraternitas Lataviensis K!Dz! Rīgā, Aldaru ielā 7; plānojuma aksonometriskā shēma. 4. attēls. Rīga, Miesnieku iela 6. 1. stāva telpas apdares fragmenta teorētiskā rekonstrukcija saskaņā ar 2006. gada izpētes materiāliem. 4. 8 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI Skolotāja misija ir iespējama Autors: fil! Elīna Šmite, s!k! Imeria. Publicitātes foto Taut! Inese Pelnēna, imeriete, ir “Iespējamās misijas” (IM) pirmā iesaukuma dalībniece, bijusi bioloģijas un dabaszinību skolotāja, kā arī klases audzinātāja Mežciema pamatskolā, tagad – programmas Vēstnieku kustības un dalībnieku atlases vadītāja. – Latvijā ir “Iespējamā misija”, bet arī citās valstīs darbojas līdzīgas organizācijas. Inese Pelnēna: – IM ideja ir radusies ASV aptuveni pirms 25 gadiem, kad Vendija Kopa (Wendy Kopp) pedagoģijas maģistra darbā pētīja geto rajonu izglītības kvalitāti, secinot, ka bērni ir ļoti dažādi un mācīšanās apstākļi sarežģīti, tāpēc galvenā atslēga uzlabojumiem ir tieši skolotājs. Tā radās ideja šīm smagajām skolām, kur parasti pedagogi ilgi neiztur, piesaistīt motivētus jauniešus, citu jomu speciālistus. Pieņemot šo izaicinājumu, jaunie pedagogi iegūst vērtīgas prasmes savai turpmākajai izaugsmei. IM ir starptautiskā organizāciju tīkla “Teach for All” partnere, kas apvieno līdzīgas organizācijas 32 valstīs. – Vai neesat saskārušies ar viedokli – kāpēc nepieciešama atsevišķa iniciatīva, ja var ieguldīt pedagogos, kas šo profesiju apgūst augstskolā? – Statistika par jauno pedagogu ieiešanu skolās nav iepriecinoša.PēcLIZDAdatiem,pagājušajāgadāpedagoģijas studijas pabeidza 1587 jaunie pedagogi, no tiem lielākā daļa jeb 621 studēja par valsts finansējumu. No pusotra tūkstoša tikai 231 jaunais skolotājs šogad strādā skolā – no tiem 122 darbu uzsāka studiju laikā, savukārt 109 sāka strādāt pēc kvalifikācijas iegūšanas. Tātad par valsts finansējumu ik gadu skolotāja izglītību iegūst jaunieši, kuri nestrādā savā profesijā, vēl sliktāk – daudzi no viņiem nekad nav domājuši strādāt skolā – šajās studiju programmās vienkārši ir vieglāk iestāties valsts finansētajās budžeta vietās, savukārt ar iegūto izglītību ir plašas darba iespējas. IM katru gadu piesakās arī jaunieši ar pedagoģisko izglītību, un vairāki no viņiem ir arī programmā uzņemti. Viņi novērtē programmas piedāvāto atbalstu un mācības. Redzot, kā mūsu izglītības sistēmā pietrūkst, mēs sagatavojam skolotājus, dažādu jomu pārstāvjus, kuri skolā ienāk ar atšķirīgu pieredzi un ļoti lielu motivāciju. Dalībai piesaistām entuziastus, kas notic mūsu idejai un paši ir pieredzējuši, cik vispārējā izglītībā liela nozīme ir skolotājam. – Kā, izturot atlases kārtas pavasarī, dalībnieks tiek sagatavots, lai septembrī varētu ieiet klasē? – IM trumpis slēpjas apjomīgajās un praksē balstītajās mācībās un kvalitatīvā atbalsta sistēmā. Pirmkārt, ir Vasaras akadēmija, kur sešu nedēļu garumā sniedz ne vien pamatzināšanas par mācību procesa plānošanu, vadīšanu, vērtēšanu u. tml., bet arī labu praktisko pieredzi, jo divas nedēļas notiek reāls darbs ar skolēniem. Tā ir pirmā pieredze darbā ar skolēniem, kad dalībniekiem vēl pirms 1. septembra ir iespēja praksē izmēģināt dažādas teorijas un analizēt, kas izdodas, kam vēl jāpievērš pastiprināta uzmanība. Divu gadu garumā, kamēr ilgst IM dalībnieku darbs skolās, katru otro nedēļu notiek mācības. Jaunajam skolotājam tiek piesaistīts mentors no skolas vides – kāds no pieredzējušiem skolotājiem, kā arī kurators no IM, kurš regulāri seko līdzi dalībnieka izaicinājumiem un izaugsmei, arī divas reizes Izglītības programma “Iespējamā misija” Latvijā tika dibināta pirms sešiem gadiem, lai izceltu izglītības un laba skolotāja vērtību, dodot iespēju gan studentiem, gan profesionālajā jomā sevi jau apliecinājušiem speciālistiem strādāt par pedagogiem skolās vismaz divu gadu garumā. Taču “Iespējamās misijas” mērķis nav tikai entuziasma pilnu jauno skolotāju piesaiste skolai, bet arī ikviena programmas dalībnieka personības attīstība, akcentējot radošumu un vadības spējas. Kopš“Iespējamāsmisijas”dibināšanasirsagatavots91skolotājs,nokuriemvismazsešiirkorporācijubiedri.Sarunāsnoskaidrosim, kas viņus pamudināja atsaukties izaicinājumam un kā viņu dzīvi mainījusi skolā iegūtā pieredze. 9 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI semestrī apmeklē stundas skolā. Ar katru gadu esam arvien labāk sapratuši, tieši kādu atbalstu jaunajiem skolotājiem vajag mācību gada laikā. Piemēram, novembris mēdz būt “nāves bedre”, kad pēc rudens brīvlaika iestājies zināms atslābums, bet ir palicis mēnesis līdz semestra atzīmju izlikšanai. Laiks ārā ir tumšs – tad saprotam, ka noderīgāk par atbalstu stundu plānošanai ir nodarbības pašu dalībnieku personības attīstībai, motivācijas stiprināšanai un vienkārši uzmundrināšanai. – Vai vari salīdzināt, kā mainījušies tie cilvēki, kuri piesakās IM? – Dalībnieku atlasē strādāju tikai otro gadu, taču varu teikt, ka arvien vairāk piesakās cilvēki, kas par to domājuši jau ilgtermiņā. Arī mūsu bijušo dalībnieku skolēni, kuri jau skolas laikā novērtējuši, cik liela ietekme ir skolotājam. Piemēram, kāda fizikas 1. kursa studente pieteicās IM, jo bija to izlēmusi jau vidusskolā. Paplašinās to cilvēku loks, kurus uzrunā mūsu mērķi un idejas, un viņi programmu saredz kā iespēju darīt jēgpilnu darbu, īstenojot savus mērķus izglītībā. – Tu esi pirmā iesaukuma dalībniece, kad vēl nebija īsti zināms, kā IM īstenosies dzīvē. Kas bija Tava motivācija? –Bijutikkobeigusistudijasbioloģijasbakalauraprogrammā. Man bija sajūta, ka nevēlos turpināt to, ko darīju līdz tam – strādāt laboratorijā. Sociālās aktivitātes un darbošanās idejas vārdā man vienmēr bijušas aktuālas, tāpēc, kad nejauši uzzināju par IM, man šī ideja ļoti iepatikās – lieliska iespēja izmantot bakalaura studijās gūtās zināšanas bioloģijā un aizraut skolēnus ar dabaszinātnēm. Kad stājos biologos, mamma jautāja – ko tu, bērniņ, dzīvē darīsi? Uz to es jau toreiz atbildēju, ka vienmēr varēšu strādāt par bioloģijas skolotāju! Tā arī sanāca! Sākumā man nebija milzīgas misijas apziņas kaut ko mainīt izglītības sistēmā, bet bija vairākas idejas, ko gribēju īstenot tieši bioloģijas un dabaszinību mācīšanā. To arī šobrīd meklējam savos dalībniekos – visiem nav jādomā vienādi, bet katram ir kāda doma – ko gribētu darīt un kāpēc tas ir svarīgi. – Ko laiks IM tev ir devis, un ko tas vispār var dot cilvēkam? – Katrs saņem to, kas viņam ir ir vajadzīgs, vai uzduras savām vājajām vietām, ar kurām jāstrādā. Viens no IM uzsaukumiem ir paātrinājums tavai izaugsmei, kurā slēpjas visi iespējamie ieguvumi. Intensīvā darba dēļ arvien ir jādomā par to, kā tu strādā, ko vēlies sasniegt un kā vislabāk to izdarīt, tad arī procesā saproti, kas vēl neizdodas tik labi, kā vēlētos, – ieklausīšanās citos, sadarbība ar skolēniem, kolēģiem, sava laika plānošana, prioritāšu izvirzīšana u. tml. Piemēram, kāds misijas dalībnieks pats apzinājās, ka ir liels pļāpa, viņam patīk sākumā daudz ko sarunāt, un pēc tam jādomā, kā to izstrēbt. Tagad, pirmajam gadam ejot uz beigām, viņš secina, ka ir iestājies zināms briedums. Skola ir vide, kur saņem to, ko pats esi iesējis, tāpēc saspringtajā procesā nākas daudzas lietas pārdomāt un izvērtēt. Cilvēks pats sevī var nofiksēt zināmas traucējošas īpašības, bet IM sniedz arī instrumentus, kā tās mazināt, palīdz strukturēt virzīšanos uz savu mērķi. Man IM palīdzēja pārdzīvot tādu kā jaunības maksimālismu, apzināties savas vērtības, saprast, par ko ir vērts uztraukties un par ko ne. Skatīties uz darāmo kā uz izaicinājumu un mērķi, mācīties piesaistīt citus kopīga darba paveikšanai, vadīt komandu vienota mērķa sasniegšanai. Iegūtās prasmes vēlāk palīdzēja arī seniores un audzinātājas amatā korporācijā, jo tur, protams, arī ir svarīga sadarbība, spēja vadīt un motivēt. Dalība programmā man visvairāk deva tieši cilvēciskajā ziņā – iemācījos klausīties citos, saredzēt kopsakarības, analizēt un izvērtēt. Sapratu, ka nav vērts nevienu nosodīt, jo mums visiem – lieliem un maziem – gribas būt labiem un laimīgiem cilvēkiem, kaut ne vienmēr rīkojamies tā, lai to veicinātu. Jāanalizē cilvēku rīcība, jāmēģina saskatīt būtība, nevis tikai plika rīcība. Tās visas ir it kā pašsaprotamas lietas, bet to nemaz nav tik vienkārši īstenot. Šie divi gadi ir ļoti piesātināti, sniedz plašu pieredzes klāstu. Kaut vai tas, ka esi visu nakti gatavojis stundas, pārguris, atnāc uz skolu, un ir sajūta, ka skolēnus nekas neinteresē, viņi grib tikai papļāpāt. Un rodas aizvainojums, bet caur šo procesu saproti, ka viss ir atkarīgs no tevis paša. Jāizdomā, 10 PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI kā novadīt stundu, lai būtu interesanti, lai būtu saturs un rezultāts, iekļautas īstās vērtības un lai netiktu aizmirsts radošums. Misijā kļūsti par vadītāju, jo apzinies, ka esi galvenais atbildīgais par to, vai skolēni iemācīsies. Caur grūtībām un kļūdām ir iespēja nonākt pie mērķa. – Cik daudz dalībnieku pēc divu gadu mācībām paliek skolās, cik aiziet kaut kur citur? – Katru gadu vismaz 50% paliek skolā, kaut vai uz trešo gadu. Taču IM neuzstāj, ka palikšana skolā ilgtermiņā ir vienīgais un labākais, ko mūsu dalībnieki var darīt. Ir vairākas prioritātes, ko absolventi var iesākt pēc IM beigām – pirmais, protams, ir darbs izglītības laukā, paplašinot skolotāja funkcijas – strādāt ar citiem skolotājiem, vadīt tālākizglītības kursus, metodisko apvienību, izstrādāt mācību materiālus. Otra prioritāte ir skolvadība – mums jau ir divi absolventi – skolu direktori. Viens –pašvaldības, otrs vecāku jaundibinātā skolā. Trešā prioritāte ir sociālās iniciatīvas izglītībā un uzņēmējdarbībā. Piemēram, absolvente Anna izveidojusi iniciatīvu “Iesakņotāji”, kas dažādos darbiņos saved kopā bērnus un pensionārus, kuri var viens otru iepazīt un izglītot. Ceturtā prioritārā joma ir iesaistīšanās izglītības politikas veidošanā, arī kā ierēdņiem, ministrijas darbiniekiem. Augstākā pilotāža droši vien būtu izglītības ministrs, un vairākiem dalībniekiem ir arī šāds mērķis! Jāteic, ka lielākais pienesums no dalībnieka pat nav tajos divos gados, kamēr viņš strādā skolā, jo sākumā viņš vispār tikai saprot, kas ir izglītības sistēma, izprotot visas iesaistītās puses – skolēnus, skolotājus, skolu, vecākus. IM absolventi būs tuvāk vai tālāk izglītības sistēmai, taču viņiem būs izpratne par izglītību un arī spēja formulēt, pamatot savu viedokli, kas ir būtiski jebkurā nozarē. Nevar teikt, ka visi, kas beidz IM, var kļūt par, piemēram, bankas vadītāju, kā to dažkārt vēlas mūsu atbalstītāji. ASV, kur šai programmai ir vairāk nekā 20 gadu ilga vēsture, absolventi ir kļuvuši par ietekmīgiem politiķiem, uzņēmējiem, taču tas ir noticis divu desmitgažu laikā! Nevaram gaidīt, lai jaunietis 22 gadu vecumā pēc divu gadu pieredzes uzreiz kļūst par spēcīgu vadītāju, tik ātri tas nenotiek. – Vai var novērtēt, kas ir mainījies izglītības sistēmā, kopš IM sākusi darboties? – Pēdējos gados izglītības sistēmā vispār notiek daudz izmaiņu un tiek ieviesti jauninājumi, daudz vairāk domā par jaunām mācību metodēm, radošumu, tehnoloģijām. Arī valsts mērogā ir pārstrādāti mācību priekšmetu standarti, īpaši dabaszinātnēs. IM pārstāvji piedalījušies ļoti daudzās darba grupās saistībā ar izglītību. Es kā misijas pārstāve strādāju arī Latvijas Universitātē, veidojot jaunu skolotāju programmu, atlasot dalībniekus. Augstskolas pārstāvji atzina, ka nevienā programmā nepilna laika studijās nav bijuši tik motivēti studenti, vairāk nekā 10 studenti beidza mācības ar sarkano diplomu, daudzi saņēma rektora atzinības rakstus. Daļēji tas ir arī tāpēc, ka izmantojām IM atlases modeli. Skolotājs ir izglītības sistēmas atslēga, jo mums katram dzīvē ir bijis vismaz viens skolotājs, ko atceramies ar lielu prieku. Tātad arī viens skolotājs var izdarīt ļoti daudz, ietekmēt savus skolēnus. Dažos gados nespējam mainīt plašo izglītības sistēmu, bet varam dot lielisku skolotāju konkrētam bērnu skaitam. Domāju, ka IM ir ietekmīgs spēlētājs izglītības laukā Latvijā, jo jo bieži tiek lūgts mūsu viedoklis, mūs aicina iesaistīties dažādos izglītības veidošanas procesos. IM darbība balstās uz uzņēmēju atbalstu, valsts finansējumu mēs nesaņemam. Tāpēc tā ir katra dalībnieka atbildība – īstenot programmas ideju par daudzu uzņēmēju ziedotajiem 11 MANA MISIJA TOMĒR IR BŪT MAMMAI Fil! Gundega Grīnberga, imeriete, “Iespējamajā misijā” nonāca, sava dzīves aicinājuma vadīta, mainot mārketinga speciālistes karjeru pret skolotājas profesiju. Gundega ir bijusi ekonomikas un matemātikas skolotāja Rīgas 28. vidusskolā, bet pašlaik strādā žurnālā “Ir” un ir a/s “Cits medijs” izpilddirektore. Gundega Grīnberga: – Par IM uzzināju jau no pirmā tās iesaukuma 2008. gadā, kurā bija iesaistījies mans brālis Viesturs. Es redzēju, cik pozitīvi viņu kā personību ietekmē darbs skolā un cik veiksmīgi iespējams uzlabot bērna attieksmi pret mācību priekšmetu. Savukārt, kad mans vecākais dēls sāka mācīties 1. klasē, sapratu, ka man nepatīk tas, kā notiek mācību process skolā. Nolēmu iesaistīties programmā pati, kas man nozīmēja profesionālās jomas maiņu. Biju strādājusi biznesa struktūrās, vairāk domājot par uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu, tāpēc šķita, ka skolotājas darbs varētu apmierināt manu misijas izjūtu. Divi gadi skolotājas profesijā nebija viegli – daudz ko nācās apgūt no jauna. IM ir ļoti augstas prasības pret PĒTĪJUMI, ANALĪZE, VIEDOKĻI līdzekļiem. Mūsu atbildība ir veikt atlasi, lai arī atbalstītāji mums tiešām ticētu. Darbojamies jau sešus gadus, domāju, tas ir labs rādītājs. – Kuru priekšmetu skolotāji ir vispieprasītākie skolās? – Angļu valodas un dabaszinātņu skolotāji, īpaši fizikas, arī matemātikas un latviešu valodas skolotāji – tie ir priekšmeti, ko mācās visas klašu grupas, ar lielu stundu skaitu. Jāatzīst, ka mazajām lauku skolām mēdz būt problēmas ar slodzes nodrošināšanu, jo samazinās skolēnu un līdz ar to klašu skaits. Vidējais skolotāja vecums Latvijā ir ap 50 gadu, bet fizikas skolotājiem – ap 60, tātad skolotāja profesijā strādājošie strauji noveco, un ir jādomā, kas strādās viņu vietā. IMskolotājiparastivadaarīārpusklasespulciņus,piemēram, žurnālistikas studenti palīdz veidot skolas avīzi, ekonomikas programmu absolventi – dibināt mācību uzņēmumus. Kāda puiša vaļasprieks bija virvju kāpšana, ko viņš arī pasniedza, ir bijuši arī filmu klubi, aktiermākslas un dabaszinātņu pulciņi. Skolas parasti ir ļoti atvērtas šādām aktivitātēm. Tā ir skolotāja pievienotā vērtība, viņš skolēniem parāda, ka ir cilvēks ar savām interesēm un vērtībām. pasniegšanas kvalitāti, katrai stundai ir jāgatavojas pēc noteiktas shēmas, kas prasa ilgu laiku. Pirmajā gadā dažkārt darba diena beidzās divos trijos naktī. Enerģiju man deva izdevusies stunda, skolēnu labi uzrakstīti pārbaudes darbi, viņu interese par manu mācību priekšmetu, kad redzēju – viņi prot sastrādāties grupā, izteikt savu viedokli. Arī sīkas epizodes no darba skolā sniedz misijas apziņu, it īpaši tad, kad esi panācis kāda “neuzvedīgā un nesekmīgā” skolēna progresu kaut vai par vienu balli. IM prot radīt savos skolotājos pārliecību, ka katrs skolēns ir varošs. Nonākusi skolā, es arī sapratu, ka esmu dzīvojusi kā oāzē – visiem maniem draugiem ir labi darbi, karjera, bērni ir motivēti un ieinteresēti mācīties, bet klasē vairumam bērnu vecāki bija aizbraukuši strādāt uz ārzemēm vai arī bija bez darba, lietoja alkoholu. Ar laiku, strādājot skolā, sapratu, ka es nevaru globāli mainīt izglītības sistēmu, skolā gadu desmitiem veiktās iestrādes, kas nereti kropļo skolēnu priekšstatu par savu atbildību pret mācību sasniegumiem, bet varu ietekmēt konkrētu bērnu un jauniešu priekšstatus par izglītības lielo lomu viņu turpmākajā dzīvē. Centos ar savu piemēru parādīt, ka daudz ko var sasniegt, sistemātiski strādājot. Vēl tagad saņemu e-pastus no bijušajiem skolēniem, kas mācās augstskolā un lūdz padomu par uzdevumu izpildi. Tā ir laba sajūta, ka viņi joprojām redz manī cilvēku, kas var palīdzēt un dot padomu. Pēc diviem gadiem skolā nolēmu atgriezties savā profesijā. Iemesls – laika trūkums ģimenei un bērniem. Kamēr es plosījos ar globāliem jautājumiem, man viņiem atlika ļoti maz laika. Sākumā man šķita, ka divu gadu prombūtne no manas profesionālās jomas ir zaudējums – nozare mainījusies, ienākušas jaunas tendences un tehnoloģijas. Taču tagad, atskatoties uz laiku skolā, saprotu, ka IM man devusi plašāku redzējumu uz procesiem, notikumiem. Misijā gūtā pieredze ļoti palīdz manā esošajā darbā, kur vadu sešu cilvēku komandu. Jāatzīst, ka man kā mātei gan palīdz, gan traucē IM pieredze. Es zinu, kā es gribu, lai mācās mani bērni. Diemžēl skolās
Universitas - Page 2
Universitas - Page 3
viapresse
